KO LELLES VAR PIEDĀVĀT 21. GADSIMTAM?

Dr. Anna Ivanova-Brašinska (Somija) ir mākslas vēstures un mākslas kritikas doktore, Somijas UNIMA goda locekle (kopš 2014. gada), Starptautiskā marionešu institūta piešķirtās Transmisijas balvas laureāte (2021). Režisore, pedagoģe, producente un pētniece leļļu mākslas jomā.Anna jau vairāk nekā 30 gadus strādā profesionālajā leļļu teātrī un teātra izglītībā. No 1995. līdz 2001. gadam viņa bija Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas profesore un Leļļu teātra katedras vadītāja. No 2001. līdz 2015. gadam viņa ir pasniegusi Turku Mākslas akadēmijā (Somija) un turpina rakstīt par leļļu teātri, uzstājas ar publiskām prezentācijām, vada seminārus par vizuālo stāstu stāstīšanu, kā arī režisē vizuālā un leļļu teātra izrādes (Somija, Itālija, Spānija, Lietuva, Horvātija, Igaunija, Polija, Francija, Lielbritānija, Norvēģija un Krievija).

MĀCĪTIES NO ĒNĀM. TEĀTRA EPISTĒMISKAIS STATUSS UN FUNKCIJA PLATONA ALĀ UN MŪSDIENU LATVIJĀ

Sofija Anna Kozlova (Latvija) ir publiciste, filosofijas žurnāla “Tvērums” līdzdibinātāja un redaktore. Ieguvusi bakalaura grādu filosofijā Latvijas Universitātē, šobrīd noslēdz antīkās filosofijas maģistra līmeņa studijas Minhenes Ludviga-Maksimiliāna universitātē, kur sadarbībā ar Prof. K. Rapu pasniedz ievadkursu filosofijas vēsturē.

Ar pētījumiem antīkās filosofijas un reliģijpētniecības nozarēs piedalījusies konferencēs gan Latvijā (LU 81. starptautiskajā zinātniskā konference), gan ārzemēs (“Joint Session” Londonā). Sofija 2023. gadā saņēmusi “Normunda Naumaņa jaunā kritiķa balvu” par esejām un recenzijām literatūras un vizuālās mākslas jomā.

DIALOGI AR METERIĀLU

Dr. Sodja Zupanca-Lotkere (Čehija) pasniedz koprardes un objektu teātra dramaturģiju un vada maģistra studijas Prāgas skatuves mākslas akadēmijā (DAMU KALD). Kā dramaturģe darbojas neatkarīgos teātra, dejas un izstāžu projektos kopā ar Fredrik Floen, Julian Hetzel, Jan Mocek, Wojtek Ziemilski, Temporary Collective u.c. No 2008. līdz 2015. gadam bijusi Prāgas performanču dizaina un telpas kvadriennāles mākslinieciskā direktore.

Sodja lasījusi lekcijas un vadījusi darbnīcas Jeila Drāmas skolā, Karaliskajā Centrālajā runas un drāmas skolā, Islandes Mākslas akadēmijā, Norvēģijas Teātra akadēmijā un citur. Viņas pētījumi aptver telpisko dramaturģiju, kostīmu un materiālu iedarbību (agency), scenogrāfijas stratēģiju, dramaturģiju un pētniecību.

JAUKTIE MEDIJI UN LAIKMETĪGAIS LEĻĻU TEĀTRIS

Žilvinas Vingelis (Lietuva) ir profesionāls lietuviešu teātra režisors un teorētiķis.

Vizuālo eksperimentu teātra KOSMOS THEATRE dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, Viļņas Valsts teātra LĖLĖ radošo programmu koordinators, kā arī Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas pasniedzējs un mākslas doktorants.

Papildus teātrim eksperimentē  VR, AR, mobilo lietotņu, ielu instalāciju, rakstīšanas, eksperimentālās mūzikas un video mākslas jomās.

NE KATRAM MĀKSLINIEKAM JĀCĪNĀS…

Antonio Behtle (Peru) ir beidzis literatūrzinātnes studijas un ieguvis maģistra grādu komunikācijā. Taču galvenokārt viņš ir pazīstams kā reklāmists. Viņš ir strādājis kā radošais direktors Peru, Lietuvā, Amsterdamā un Namībijā, saņemot vairākus apbalvojumus starptautiskos festivālos visā pasaulē. Tagad viņš ir kļuvis par starptautisku lektoru un ir nodibinājis savu dizaina aģentūru, kas ir pazīstama ar neparastu tūrisma kampaņu veidošanu Viļņai.

JAUNAIS RĪGAS CIRKS. PIEREDZES STĀSTS

Māra Pāvula (Latvija) ir Rīgas cirka valdes locekle. Viņa jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi virza laikmetīgā cirka attīstību Latvijā. Māra ir piedalījusies laikmetīgā cirka festivāla “Re Rīga!” veidošanā kopš tā pirmsākumiem, dibinājusi Baltijas cirka un ielu mākslas platformu “Next Door Circus”, izveidojusi Rīgas cirka skolu un ilgstoši strādājusi par Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītāju, kā arī pārstāvējusi Latviju vadošajās nozares organizācijās starptautiski. Māru interesē ne tikai nozares attīstība, bet arī cirka mākslas potenciāls mijiedarbībā ar sabiedrību. Viņa ir dibinājusi Sansusī labklājības rezidenču programmu un Starptautisko labklājības rezidenču tīklu. Māra ir pārliecināta, ka cirks ir ne tikai mākslas žanrs, bet primāri vērtību kopums, kas spēj sniegt sabiedrībai gan rīkus labklājības veicināšanai, gan iedvesmu tos likt lietā.

TEĀTRIS, EKOLOĢIJA UN ILGTSPĒJA. KAS MUMS RŪP?

Kitija Balcare (Latvija) ir teātra kritiķe un pētniece, kas pašreiz pēta, kā ekoteātris kļūst par vides aktīvisma formu. Pētnieciskās intereses saistās ar vides cilvēkzinātni, posthumānismu, ekokritiku un ilgtspējas aspektiem skatuves mākslā. Raksta arī populārzinātniskas publikācijas par vides ilgtspējas un dabas aizsardzības tēmām. Ir pārliecināta, ka mums rūp tas, ko mēs pazīstam.

SKATUVE KĀ DROŠA VIETA UN VIDE

Jolanta Armande (Latvija, Beļģija) ir klīniskā psiholoģe, konsultante un organizāciju trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi.

Jolanta dzimusi un augusi Latvijā, taču lielāko daļa savas profesionālās dzīves darbojas starptautiskajā vidē. Kopš 2021.gada dzīvo Briselē. Strādā ar dažādu kultūru organizācijām un cilvēkiem, palīdz cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem un trauksmes celājiem, kuri darbojas tādos sarežģītos kontekstos kā apdraudējumi, krīzes un tamlīdzīgi. Jolantas lekcijas tēma konferencē - droša, iedrošinoša un drosmīga vide - ir ikdienas aktualitāte un fokuss viņas darbā gan cilvēktiesību kontekstā, gan organizāciju trenera darbā.

CEĻĀ UZ EKO-RADOŠUMU TEĀTRA UN IZRĀŽU DIZAINĀ

Dr. Tanja Bīra (Austrālija) ir ekodizainere un kopienas māksliniece, kuras aizraušanās ir sociālās tikšanās telpu koprade, kas akcentē vairāk-kā-cilvēku pasaules savstarpējo saistību. Patlaban viņa ir vecākā pasniedzēja Kvīnslendas Mākslas un dizaina koledžā un viena no Griffith Universitātes Performance + Ecology Research Lab (P+ERL) direktorēm.

Tanjas kā dizaineres, pedagoģes un pētnieces plašās karjeras pamatā ir vairāk nekā 20 gadu ilga teātra prakse Austrālijā, Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Viņas inovatīvā ekoscenogrāfijas koncepcija ir iekļauta daudzās programmās, izstādēs, rakstos un platformās visā pasaulē. Viņa ir grāmatas Ekoscenography: An Introduction to Ecological Design for Performance (Palgrave Macmillan, 2021) autore.

PIEKĻUVE TEĀTRIM. KĀ PADARĪT TO PIEEJAMU IKVIENAM?

Santa Remere (Latvija) ir LJTI mākslinieciskā vadītāja un Starptautiskā laikmetīgā teātra festivāla “Homo Novus” kuratore. Ieguvusi izglītību vizuālās komunikācijas jomā (Vasedas universitāte, Tamas Mākslas universitāte Tokijā), ilgstoši darbojusies kā publiciste, mākslas un literatūras kritiķe un interneta žurnāla “Satori” redaktore.

Santa ir strādājusi pie dažādiem LJTI projektiem kopš 2015. gada, galvenokārt veidojot jauniešu un citu kultūrā mazāk pārstāvētu sabiedrības grupu mākslinieciskās līdzdalības projektus.

KĀ OBJEKTI PALĪDZ MUMS RUNĀT PAR "TABU" TĒMĀM?

Išmaels Falke (Somija) ir vizuālā un objektu teātra mākslinieks, dramaturgs, režisors, aktieris. Turku Starptautiskā leļļu festivāla (TIP-Fest) mākslinieciskais vadītājs, Tehdas Teatteri (Somija) mākslinieciskās padomes loceklis, Grus Grus teātra asociācijas (Somija) valdes priekšsēdētājs.
Kopš 2005. gada viņš strādā leļļu/vizuālā/objektu teātra jomā, īstenojot projektus Somijā un desmitiem citu Eiropas, Tuvo Austrumu un Amerikas valstu, un ir saņēmis plašu atzinību un vairākas starptautiskas balvas.
Išmaelu interesē provokatīvas, pretrunīgas un tabu tēmas, objekti un materiāli kā stāstu stāstīšanas un mītu rekonstrukcijas līdzeklis. Falke ir publicējis arī teātra lugas un pedagoģisko teātra literatūru, kā arī strādā kā mūsdienu leļļu teātra pasniedzējs. Kopš 2006. gada viņš vada laikmetīgā leļļu teātra kursus un vizuālā teātra darbnīcas Somijā un ārzemēs, sākot no teātra akadēmijām Kubā un Somijā līdz pat darbnīcām īpašām profesionālām grupām.

SATIKT CITBŪTNI. TEĀTRIS EKOKRĪZES APSTĀKĻOS

Krista Burāne (Latvija) ir dokumentālā teātra un kino režisore, starpdisciplināru mākslas projektu autore, kas studējusi filozofiju (LU) un kino režiju (LKA). Viņas darbiem vienmēr ir sociāli aktīva pozīcija, un tie aicina skatītāju līdzdarboties un līdzradīt ne tikai konkrēto mākslas darbu, bet dzīvi kopumā. Tā, lai tā kļūtu cilvēkiem un dabai draudzīgāka.

Kristas darbi ir apbalvoti gan ar Spēlmaņu nakts, gan Lielā Kristapa balvām, tie piedalījušies teātra un kino festivālos Londonā, Kopenhāgenā, Hāgā, Reikjavikā, Stokholmā un citur.